Iedvesmojoties no Maču-Pikču

Pievienots: 2019-10-03

Senā pilsēta ar šādu nosaukumu atrodas Andu kalnu grēdas virsotnē. Apkārtni dēvē par inku Svēto ieleju, un katrs sevi cienošs peruānis uzskata par pienākumu kaut reizi dzīvē tur pabūt, un izjust senču mantojumu. Grupas braucienu uz Maču-Pikču Peru izlases futbolisti nav veikuši – tā taču ir Krievijas kolēģu ieraža apmeklēt baznīcu vai doties pēc svētības pie augstāk stāvošiem funkcionāriem, bet pabijuši tur ir, praktiski, visi. Un, ja inki lielāko daļu savu sasniegumu ir mantojuši no iepriekšējās civilizācijas, kā arī no pakļautajām kaimiņu tautām, tad futbolistiem pats Dievs ir vēlējis izvēlēties šo profesiju. Tiesa, labākais Maskavas “Loko” uzbrucējs pagājušajā sezonā (14 vārti 32 spēlēs) Džefersons Farfans, ir iemācījies gūt vārtus nevis pateicoties senču pieredzei, bet savu pozīciju ir atstrādājis pilnībā, un, kā pats piebilst, daudz ko ir aizguvis no kluba biedriem.

C GRUPA

Viens no nedaudziem “eiropiešiem” sārti-balto rindās (lielākā daļa izlases spēlētāju spēlē Meksikā un Brazīlijā) nezaudē cerību gūt vārtus arī čempionāta gaitā. “Peru nepieskaita pie favorītiem, lai gan, pirmā mundiāle 36 gadu laikā ar mūsu izlases piedalīšanos kaut kādā mērā liecina par tās iespējām, bet atstāt patīkamas atmiņas par savu sniegumu mēs vēlamies pavisam noteikti. Pie tam, man ir fani pilsētās, kur mēs spēlēsim, un man ļoti negribas likt viņiem vilties” – saka Farfans. Spēlējot pret Franciju un Dāniju, Peru, protams, iespēju ir maz, bet var atgadīties visādi, un nav noteikts, ka Džefersona saikne ar galveno komandas zvaigzni Hose Paolo Gerrero, kurš sevi ir parādījis Brazīlijas “Flamengo” sastāvā, pēkšņi nesāks spēlēt pārsteidzoši labi, un liks mazliet pasvīst “galliešu gaiļiem” un “dāņu dinamītam”, nemaz nerunājot par futbola komandu no ķenguru dzimtenes. Katrā gadījumā, treneris Rikardo Gareko šādu spēles gaitu neizslēdz. “Iegūt trijās spēlēs 5 punktus?” – viņš jautā – “Kāpēc gan ne”.

Nav grūti iedomāties, ka vēlamo lauvas tiesu viņš plāno paņemt no Zaļā kontinenta futbolistiem. Bet tie, paspēlējuši Āzijas futbola sabiedrībā, tāpat neatmet domu par pārsteigumiem. Katrā gadījumā, austrāliešu pieteikumā iekļautie 8 uzbrucēji, liecina par spēles veidošanu nebūt no aizsardzības puses. Katrā ziņā – ar peruāņiem. Komandas galvenās figūras ir tās kapteinis, 33 gadus vecais Anglijas “Aston Vill” pussargs Mile Edinaks, kurš ieguva hat-trick izšķirošajā spēlē par došanos uz mundiāli, spēlējot ar Hondurasu, savos 38 gados esošais labākais izlases uzbrucējs – 50 gūtie vārti – Tims Kehils, kurš, teju, pusi savas karjeras ir pavadījis “Evertone” komandā, bet šobrīd spēlē dzimtenē, no “Valensijas” izpirktais jaunais “Braiton” spēlētājs Metjū Raians, tāpat, Anglijā savu karjeru veido viens no valsts talantīgākajiem futbolistiem Massimo Luongo (KPR), pussargs Metjū Leki izvēlējies sev Vāciju, kur iepriekšējo sezonu pavadīja “Herta” komandā.

Dāņi piedalās piektajā mundiālē savas izlases pastāvēšanas vēsturē. Tālāk par ceturtdaļfinālu 1998. gadā viņi nav tikuši, tomēr, tagad viņiem paveras perspektīva ne tikai atkārtot šo divdesmit gadus seno sasniegumu, bet arī pārsniegt to. Skandināviem ir labākais izlases sastāvs pēdējos gados, kas kopš pēdējā Pasaules kausa ir kļuvis spēcīgāks, un ir sasniedzis futbola uzplaukuma periodu (vidējais spēlētāju vecums ir 25 gadi). Piebildīsim, ka šī izlase ir pietiekami līdzsvarota, pārsvarā visas maiņas piedalās galvenajos čempionātos, kur Kaspera Šmaihela (“Lester”), Kristiana Eriksena (“Tottenhem”), Lasse Šene (“Ajax”), Simona Kjera (“Sevilja”), Tomasa Dileini (“Vender”) vārdi nav tikai pieteikumos, bet, gan, nosaukto klubu starta sastāvos. Vēl šajā izlasē ir “Chelsie”, “Borussia”, “Deportivo” un “Selty” pārstāvji… To, cik pārliecinoši “sārtā gvarde” tika galā izbraukuma spēlē ar īriem (5:1), garantējot sev vietu mundiālē, apstiprina Oge Hareide komandas augsto potenciālu. No otras puses, tajā pat atlasē uz čempionātu tā zaudēja 10 punktus, neiegūstot tos, spēlējot pret poļiem, melnkalniešiem un rumāņiem – un tas nozīmē to, ka dāņi var vienlīdzīgi uzvarēt savā grupā, kā arī nemaz neiziet no tās, ņemot vērā neparedzamos peruāņus.

Bet, francūžiem uzticība ir absolūta. Šo ticību nevar sagraut, pat, pēc komandas zaudētā “Marseļas” komandas pussarga, kurš guva traumu, un Dimitri Paie zaudējuma, kurš ir viens no galvenajiem spēlētājiem, kas diezgan nozīmīgi ietekmē noskaņojumu komandā. Bet Didjē Dešamam ir tik bagātīga izvēle, ka viņu var apskaust daudzi slaveni kolēģi, izvēloties komandas optimālo sastāvu, treneris stāvēja smagas izvēles priekšā, kā rezultātā viņam radās daudzi ienaidnieki. Tādējādi pussargs PSŽ Adriens Rabjo atteicās, pat, ierasties uz atlasi, paziņojot, ka negrasās spēlēt izlasē ar šādu vadītāju. Izpildītāju atlase trīskrāsu komandai ir tik universāla, ka mainīt savas shēmas viņi var bez nomaiņas: daudzi futbolisti ir spējīgi darboties vairākās pozīcijās un izpildīt dažādus uzdevumus. Šķiet, ka nav līnijas, kura būtu tukša, un, kas skar uzbrucējus – tad šeit tie ir fantastiski – Mbappe, Grizmans, Tovens, Dembele, Žiru, bet pirmo viņa 20 gados vispār uzskata par pretendentu uzreiz trijiem turnīra apbalvojumiem – “Zelta bumba” (labākajam spēlētājam), “Zelta bucis” (labākajam uzbrucējam) un labākais jaunais futbolists (līdz 21 gada vecumam). “Francijai ir jāiegūst kausu. Ar komandu, kāda ir mums, nav neviena iemesla, lai neietu līdz galam”, saka izlases un “ManSiti” aizsargs Benžamens Mendi. “Mēs esam paaudze ar unikālām īpašībām, mēs esam pašā spēku pilnbriedā. Tas var palīdzēt mums kļūt par čempioniem”, viņam piekrīt “Barselona” spēlētājs Luka Dins.

 D GRUPA

Šeit vispār velns kāju, un mēs ar Jums galvu, salauzīsim. Iziet no grupas var katrs. Turklāt, Argentīnai ar fantastisko sastāvu un Messi priekšgalā, nebūt nav garantēta līdera vieta. Nebūt ne mazāk iespēju ir Islandei, kuras komandas fanu skaits pēc EIRO-2018 ir audzis vairākkārtīgi, Modričs, Kovačičs, Rakitičs, Mandžukičs un līdzīgi spēlētāji, un nigēriešu “supermaiņas” ar Ahmedu Musu no CSKA, Keleči Iheanačo (“Lester”) un Viktoru Mozesu no “Chelsie” nav galvenie punktu guvēji favorītiem. Ko šādā situācijā darīt? Protams, izvēlēties. Bet, tikai uzmanīgi, argumentējot.

Lūk, Jums, piemēram, Albiseleste. Atgādināsim, ka Horhes Sampaoli komanda gandrīz izgāzās atlasē, un pirmo reizi 48 gados čempionāts viņiem varēja aiziet gar degunu. Ja Messi nebūtu iesitis trīs vārtus pēdējā izbraukumā, spēlējot ar Ekvadoru, viss varēja beigties pavisam bēdīgi. Bet, arī trešā vieta grupā (+7=7-4 pie vārtu gūšanas attiecības 19-16) divkārtējiem čempioniem nepavisam nav labs rādītājs. Turklāt, pirmajās trijās spēlēs viņi ieguva tikai 2 punktus, bet, pēc tam izgāzās nobeigumā, kur pirms iepriekš minētās uzvaras pār Ekvadoru tika nospēlētas neizšķirtas mājas spēles ar Peru (0:0), Venecuēlu (1:1), vēl viens neizšķirts ciemos pie Urugvajas (0:0), un zaudējums bolīviešiem. Kādas trofejas Argentīna ir ieguvusi pēdējos gados? Nekādas: četras reizes piedalījās Amerikas kausa finālā, negūstot panākumus. Izņēmums ir pagājušā gada Pasaules čempionāts, kur viņi guva sudrabu. Tagad to, kas un kā notiks, nevar paredzēt – vai Messi labi spēlēs, tad viss izdosies, ja, nē, tad nekas neizdosies. Kā, lai šeit nepiemin pagājušā gada draudzības spēli ar tiem pašiem nigēriešiem Krasnodarā, kad līdz pārtraukumam ar divu vārtu starpību balti-zilie piekāpās ar 2:4.

Islande pagājušajā atlasē nepielaida finālā futbola aizsācējus, tagad stājās pret horvātiem, atstājot tos otrajā vietā. Komanda ir guvusi mazāk vārtu par citām grupu uzvarētājkomandām (vidēji, 1,6 vārti), bet vēlamo sasniedza šā vai tā. Tātad, ar raksturu ziemeļniekiem viss ir kārtībā. Horvātijai ir sapulcināti augstas klases spēlētāji, bet kopumā viņi ir labi individuālās spēlē – izlases vadītājs Zlatko Daličs līdz šim nav panācis saliedētību, pateicoties kam komandai ir problēmas ar spēlēšanu centra laukumā, īsajām pasēm, tāpat nepadodas pozicionētā spēle. Protams, tuvojoties sākumam, spēle iegūst izteiktākas kontūras, bet darba šajā jomā ir ne mazums.

Nigērieši piedalās mundiālēs ar pietiekami interesantu formulu: ir jāuzvar, vismaz, vienu spēli, un viņi pavisam noteikti iekļūst play-off. Tā notika trijos gadījumos no pieciem mēģinājumiem, turklāt, 2014. gada Pasaules čempionātā, lai iekļūtu nākamajā raundā, pietika ar 4 ballēm. Vai ir iespējams šāds atkārtojums? Nav izslēgts. Bet tam ir nepieciešams, vismaz, labs sākums (16. jūnijā ar Horvātiju), un pēc nepilnas nedēļas nezaudēt islandiešiem, tad noslēdzošā tikšanās ar Argentīnu var kļūt par diezgan veiksmīgu.